Detalizēta informācija

O. Bergmanis dzimis 1901. gadā Rundālē, pagasta darbveža ģimenē, izglītojies Jelgavas klasiskā un Pirmā pasaules kara laikā Pleskavas ģimnāzijā. Jau 17 g. vecumā no 1919. g. 6. janvāra piedalījies Latvijas brīvības cīņās Kalpaka bataljonā jātnieku nodaļas ierindā, bet pēc kara beidzis Latvijas universitātē juridisko fakultāti. Pēc studiju beigšanas strādājis pie zvērinātā advokāta K. Pauļuka, bijis miertiesnesis un izmeklēšanas tiesnesis. Darbojies Tiesu palātā Rīgā no 1921. līdz 1925. gadam. Pēc tam pārcēlies uz Jelgavu, kur no 1931. līdz 1938. gadam piekopis advokāta praksi, vēlāk līdz boļševiku okupācijai Jelgavā bijis notārs. Vācu okupācijas laikā atjaunojis zvērināta advokāta praksi Jelgavā un pārvaldīja sava aizvestā brāļa īpašumus Zemgalē. Līdztekus advokāta un tiesneša darbam Oskars Bergmanis bijis Jelgavas aizsargu pulka ilggadīgs adjutants. 1944. gada rudenī Oskars Bergmanis ar kundzi Valdu, prof. Alkšņa meitu, un dēliem dodas bēgļu gaitās. Pēc Vācijas kapitulācijas apmetas Blombergas nometnē, kur kopā ar juristu Kārli Dziļleju organizē Tautas universitāti. Jau 1947. gada augustā ierodas Korbijā un strādā fabrikā. Vēlāk, kad Anglijā iebrauc arī Bergmaņa ģimene, pārceļas uz Londonu. Kopš 1951. gada sākuma ir mājas īpašnieks Londonā un pēc dažiem gadiem nopērk Čelsijā sakņu veikalu, kuru sekmīgi vērsis plašumā. Bergmaņa sabiedriskās intereses galvenokārt centrējās Daugavas Vanagu organizācijā. Viņš ir korporācijas Lettonia filistrs un apbalvots ar Nopelnu krustu un Viestura ordeni ar šķēpiem.