Informații detaliate

Garīdznieks, reliģisku un filozofisku grāmatu autors un izdevējs, Bīskapa Jāzepa Rancāna Fonda laureāts. Latviešu katoļu Studentu un Akadēmiķu apvienības "Dzintars" goda biedrs, teoloģijas doktors.

Dzimis Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā 1915. gada 14. novembrī. Pabeidzis pamatskolu un Aglonas ģimnāziju, viņš iestājas LU Tieslietu fakultātē. Pāris gadus vēlāk, sadzirdot aicinājumu uz priesterību un klostera dzīvi, 1935. gadā iestājas Insbrukas universitātes Filozofijas un teoloģijas fakultātē un arī jezuītu ordenī. Otrajam pasaules karam tuvojoties, jezuītu priekšniecība viņu pārcel uz Angliju, kur viņš turpina studijas Heitropa koledžā un iegūst maģistra grādu filozofijā. Šeit viņš beidz arī teoloģijas studijas un 1942. gada 2. jūlijā Vestminsteras katedrālē kardināls E. Griffins Pēteri Cirsi iesvēta par priesteri. Nedaudz gadus vēlāk, viņa dotības un potenciālās spējas novērojusi, viņa priekšniecība jauno priesteri sūta uz Romu izglītības turpināšanai Gregoriānā. Tur viņš iegūst doktora grādu teoloģijā. Pasaules notikumu iespaidā Dr. Cirsis uz Latviju vairs neatgriežas, tā kļūstot par vienu no vecākiem Latviešu trimdiniekiem. Pēc studijām Romā viņa pastāvīgā dzīves vieta ir jezuītu klosteris Londonā, kur viņš ietur ļoti stingru ikdienas rutīnu. Viņa darba druva ir plaša. Lai paveiktu darāmo, visa diena tiek sadalīta noteiktos darba cēlienos. Viņš māca ētiku vidusskolā, lasa lekcijas jezuītu koledžā, sniedz publiskus referātus par filozofiski teoloģiskām tēmām, raksta latviešu katoļu periodikā, vairākus gadus rediģē reliģiski-literāro žurnālu "Gaisma", visā Lielbritānijā vada garīgo pārdomu saietus jeb rekolekcijas priesteriem, klostera brāļiem un lajiem, organizē svētceļojumus uz Svēto zemi un uz Romu. Piedalās Anglijas latviešu katoļticīgo ikdienas garīgās aprūpes darbā. Viņu aicina mācīt ētiku un reliģiju latviešu vasaras vidusskolā Garezerā, ASV. Vairākas reizes viņš ciemojas arī Kanādā, sniedzot garīgo veldzi tautiešiem, galvenokārt Toronto un Londonā, Ontario. Viņa mūža darba piemineklis tomēr ir un paliks viņa monumentālie darbi sistemātiskajā teoloģijā latviešu valodā. Pētījumi teoloģijā ietverti četrās grāmatās: "Prāta Dievs" - 1962., "Baznīcas Dievs" - 1963., "Dogmu Dievs I" - 1965. un "Dogmu Dievs II" - 1972. Bez šīm uzrakstītas vēl trīs reliģiska satura grāmatas: "Dziļāk domāta doma"- 1974., "Neticīgā glābšana" -1977. un "Sirds Dievs" - 1986. Rakstot šīs grāmatas svešumā, autoram nākas saskarties ar vairākām grūtībām. Viena no tām bija labas latviešu valodas paraugu trūkums tanī laikā pieejamā literatūrā. Šinī ziņā visvairāk viņš esot guvis no Edvarta Virzas "Straumēniem". Trūka arī teoloģiskās terminoloģijas latviešu valodā. Nebija pieejama arī tā nedaudzā latviešu teoloģiskā literatūra, kas bija radusies pirmskara Latvijā. No cilvēciskā viedokļa raugoties, aizgājēja raksturīgākā īpašība, šķiet, bija viņa kūsējošā, jauneklīgā enerģija un draudzīgais smaids. Viņam nekad arī nepietrūka apbrīnas un sajūsmas par Dieva radīto skaistumu visos tās aspektos. Dr. Pētera Cirša devums teoloģijas literatūrā latviešu valodā ir nozīmīgs un paliekošs. Bija paveikts liels darbs nelabvēlīgos apstākļos.