Tarkemmat tiedot

Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Lielbritānijā, Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs ar ārkārtējām pilnvarām

1879. gada 4. decembrī Ipiķu pagastā - 1963. gada 29. aprīlī Londonā, Lielbritānijā

Mācījies Pēterburgas Komercizglītības izplatīšanas biedrības augstākajos komerciālās izglītības kursos. Klausījies priekšlasījumus jurisprudencē, tautsaimniecībā, literatūrā un vēsturē Pēterburgas Tautas augstskolā.

No 1899. g. dzīvojis Pēterburgā. Strādājis Pēterburgas biržā par notāra palīgu, specializējies starptautiskajos vekseļu darījumos. 1. pasaules kara laikā no 1915. g. augusta Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas Petrogradas prezidija loceklis, vēlāk kasieris. Piedalījies LPNPdarbā. 1918. g. septembrī atgriezies Rīgā.

No 1918. g. decembra Tautas padomes loceklis un Rīgas pilsētas valdes sekretārs. 1919. g. janvārī devies uz Angliju.

LATVIJAS ĀRLIETU DIENESTĀ - no 1919. g. janvāra Latvijas delegācijas atašejs Parīzes miera konferencē. 1919. g. aprīlī - septembrī pagaidu pilnvarotais lietvedis Zviedrijā. No 1919. g. oktobra rezidējošais ministrs, no 1921. g. februāra sūtnis Somijā, no 1923. g. aprīļa - arī Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar sēdekli Helsinkos. 1925. - 1930. g. sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar sēdekli Stokholmā. 1930. - 1933. g. sūtnis Igaunijā. No 1931. g. decembra līdz 1933. g. martam ārlietu ministrs (šajā laikā sūtniecību Tallinā vadījis pagaidu pilnvarotais lietvedis). No 1933. g. jūlija sūtnis Lielbritānijā un ģenerālkonsuls Britu kopvalstī.

Ar Ministru Kabineta 1940. g. 17. maija lēmumu piešķirtas ārkārtējās pilnvaras vadīt Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un aizstāvēt Latvijas intereses, pastāvot sevišķiem apstākļiem.

Nav atzinis padomju okupācijas laika Latvijas valsts varas un pārvaldes iestādes par likumīgām un nav pakļāvies to lēmumiem (1940. g. jūlija beigās atcelts no amata disciplināru pārkāpumu dēļ, atņemtas pilsoņa tiesības, konfiscējot īpašumus, izsludināts ārpus likuma kā valsts nodevējs). Savu nostāju darījis zināmu ĀM Latvijā.

1940. g. 23. jūlijā iesniedzis notu Lielbritānijas ārlietu ministram lordam Halifaksam (Halifax), protestējot pret Latvijas okupāciju un gaidāmo inkorporāciju PSRS.

1942. g. augustā Lielbritānijas valdība izdarīja grozījumus Diplomātiskajā sarakstā, izslēdzot Baltijas valstu sūtņus no alfabēta secības daļas un iekļaujot atsevišķā personu sarakstā, kuras Viņa Majestātes Valdība ir atzinusi kā diplomātiskas. Kara un pirmajos pēckara gados sūtņiemsavā oficiālajā darbībā bija jāievēro noteiktie politiska rakstura ierobežojumi.

Līdz mūža beigām vadījis sūtniecību Londonā un Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu. Uz ārkārtējo pilnvaru pamata iecēlis pilnvarotos lietvežus - Latvijas sūtniecības vadītājus ASV, diplomātisko pārstāvi Spānijā, diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvjus vairākās valstīs un starptautiskajās organizācijās Ženēvā, delegātu Vācijā. Iecēlis vairāk kā 20 goda konsulu v.i.Lielbritānijā un Sadraudzības valstīs, karjeras konsulu Kanādā.

Sasaucis sūtņu apspriedi 1946. g. maijā Ženēvā. 1947. g. augustā Londonā un 1953. g. maijā Parīzē; 1946. g. maijā un 1950. g. oktobrī notikušas sūtņu un latviešu trimdas organizāciju pārstāvju apspriedes.

Kopš 1941. g. Latvju biedrības Lielbritānijā, kopš 1947. g. DVF goda priekšsēdētājs. LNPLprezidija loceklis. Britu bībeles savienības galvenās valdes loceklis.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II un III šķ., Dānijas, Igaunijas, Ķīnas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas ordeņiem.

Izdotais darbs: Par Latvijas tapšanu. Īsas atmiņas (1945).