Tarkemmat tiedot

Dzimis lauksaimnieka ģimenē. Pēc vietējās pamatskolas vidusskolas izglītību apguva Rīgas pareizticīgo garīgajā skolā un seminārā. Nodomājis studēt jurisprudenci, 1910. gadā izstājās no semināra pēc ceturtās klases (ar 4. klasi izbeidzās semināra vispārējās izglītības kurss un pēdējās divas, 5. un 6. klases tika veltītas teoloģiskām mācībām). Tanī pat 1910. gadā iestājās Varšavas universitātes juridiskajā fakultātē, kuru beidza 1914. gadā ar cand. jur. grādu. Pēc studiju beigšanas sāka strādāt advokatūrā Rīgā kā zvērināta advokāta palīgs. Bet šis labi ievadītais jaunā jurista darbs drīzi vien izbeidzās — 1915. g. oktobrī Grāmatiņu iesauca armijā. Beidzis kara skolu, viņš iestājās latviešu strēlnieku rezerves pulkā par mācību komandas virsnieku un vēlāk, no 1916. g. 15. oktobra līdz decembrim, bija pulkv. Goppera adjutants, pēc tam aizkomandēts uz 2. Rīgas strēlnieku pulku, bet 1917. g. 19. janvārī piekomandēts 1. latviešu strēlnieku brigādes štābam, kur izpildīja dažādus uzdevumus. 1917. g. 14. jūlijā atsāka tiesībnieka darbu kā tiesamatu kandidāts, bet tas turpinājās tikai īsu laiku, jo pēc oktobra revolūcijas vecās krievu tiesas nolikvidēja. Nevēlēdamies dzīvot bezdarbībā, Grāmatiņš no 1918. g. 30. janvāra līdz maija vidum pasniedza vēsturi Valmieras sieviešu ģimnāzijā un reālskolā, bet vēlāk sarīkoja savā dzimtā novadā — Stāmerienā lauksaimniecības kursus ar K. Ulmaņa vadītās lauksaimniecības centrālbiedrības lektoriem un pa starpām strādāja savās lauku mājās. Pēc Latvijas valsts proklamēšanas Grāmatiņš ieradās Rīgā, lai stātos valsts darbā. Viņu iecēla par Rīgas apgabaltiesas prokurora biedru. Bet Latvijas brīvības cīņām sākoties, Grāmatiņš 1919. g. 15. janvārī brīvprātīgi iestājās armijā un no 25. janvāra līdz 3. martam bija Kalpaka bataljona štāba priekšnieka v.i. Kā pats stāstījis, kaujas operāciju veikšanai Kalpakam štāba priekšnieks nebija vajadzīgs, bet Grāmatiņš bija pulkveža konsultants politiskos un organizācijas jautājumos, kā arī aktīvs sakarnieks starp valdību un pulkvedi Kalpaku. Vēl pirms Kalpaka štāba priekšnieka amata izbeigšanas ar apsardzības ministra rīkojumu iecelts par Kara tiesas priekšsēdi, bet jau 1919. g. 18. jūlijā par Kara tiesas pārvaldes priekšnieku un Kara virsprokurora v.i. 1919. g. 20. februārī paaugstināts par kapteini un 1920. g. 18. novembrī par pulkvežleitnantu. 1921. g. 7. decembrī iecelts par Kara virstiesas priekšsēdi, kādu amatu izpildīja līdz 1927. g. 9. jūnijam, kad slimības dēļ atvaļināts no armijas. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa 3. šķiru. Pēc atvaļināšanas no Kara virstiesas priekšsēža amata, strādājis par advokātu, bet vasarās stiprinājis veselību lauku darbos. Otra pasaules kara laikā Grāmatiņš kā pulkvežleitnants pieteicās Latviešu leģionā un kādu laiku bija 28. Bārtas kārtības dienesta bataljona komandieris Liepājā. Vēlāk pildīja tieslietu virsnieka pienākumus Rīgā.

Nonācis bēgļu gaitās Vācijā, uz Latvijas pareizticīgo baznīcas metropolīta Augustīna ierosinājumu iesvētīts par pareizticīgo mācītāju un, ierodoties 1947. gadā Anglijā, līdz pat savai nāvei aprūpēja Anglijā esošos pareizticīgos latviešus. Vēlāk virspriesteris un iecelts par Latvijas Pareizticīgo Baznīcas prāvestu Lielbritānijā. Anglijā darbojās arī sabiedriskajā laukā — Latviešu Nacionālā Padomē Lielbritānijā, Daugavas Vanagu un citās latviešu organizācijās.